Pēc manām domām vēl ļoti svarīga iezīme, kuras sastāvdaļu jau pirms tam biju nedaudz aizskāris, ir sociālā percepcija, kas ir cilvēku savstarpējās uztveres un sapratnes princips. Sociālās percepcijas viena no daļam ir empātija, kas jau aprakstīta šajā esejā pirms tam, bet tā sastāv arī no identifikācijas, kad cita cilvēka izpratne neapzināti vai apzināti tiek pielīdzināta sev. Protams, cilvēki viens no otra atšķiras, bet ja viedokļi un uzskati ir līdzīgi, tad kļūda tiek izskausta līdz minimumam. Pie sociālās percepcijas vēl pieskaitāma refleksija, kad katrs no partneriem apzinās, kādu iespaidu tas atstāj uz citiem, kā viņi tiek uztverti, saprasti un novērtēti. Manuprāt, ne pārāk pozitīvā lieta, kas arī ir zem percepcijas, ir stereotipizācija, kuras būtība ir partnera uzvedības formu klasifikācija un to cēloņu interpretācija, salīdzinot tos ar zināmām parādībām, kategorijām un sociālajiem stereotipiem. Šajā gadījumā cilvēks netiek uztverta kā individualitāte, bet gan kā noteiktas grupas pārstāvis . Kāpēc es stereotipizāciju uzskatu par ne pārāk pozitīvu aspektu? Tādēļ, ka, pēc manām domām, tie bremzē indivīdu attīstībā un cilvēkiem ir jāpārvar savi stereotipi, kas ir balstīti uz pagātnes mācībām, lai dotu vietu kam jaunam un neatklātam. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā ir pietiekami daudz ar stereotipiem apvītu cilvēku, kuri labāk paliek pie saviem uzskatiem, nekā tos padara daudzpusīgākus.
Efektīgas starppersonu komunikācijas priekšnoteikumos ietilpst pirmais iespaids, jo tas veido sākotnējo priekšstatu par cilvēku, tāpat arī pareiza saskarsmes kvalitāšu un prasmju izvēle var būt lielisks pamats tam, lai izveidotos komunikācija, kuru neaizmirst. Var gadīties, ka komunicētājiem pa ceļam gadīsies kāda barjera, bet arī tā ir jāpārvar, lai varētu sasniegt rezultātus, kas apmierina visas puses, bet bez viena otra saprašanas to būs sarežģīti izdarīt. Tie ir mani efektīgas starppersonu komunikācijas priekšnoteikumi, un tos cenšos izmantot arī savā dzīvē, un tas līdz šim ir izdevies.
…