Kā mēs uztveram otru?
Kā jau iepriekš rakstīts, pirmais iespaids par cilvēku rodas pirmajās 90 sekundēs. To arī vajadzētu atcerēties un vajadzētu saprast, ka izskats ne vienmēr var atklāt cilvēka iekšējo būtību. Pirmo reizi satiekot kādu, mēs par viņu nezinām neko – ne viņa ģimeni, ne dzīvesstāstu, rakstura iezīmes utt., jo mums ir tikai izskats. Bieži darbojas implicītie stereotipi – neapzināti priekšstati par kādu sociālo grupu. Tā piemēram, plaši sastopamais „blondīņu” stereotips. Ir izplatījies uzskats, ka blondīnes nav tik gudras kā citas matu krāsas sievietes. Blondīnes varot viegli apmuļķot, jo viņas visam tic un ir vieglprātīgas. Lai gan ar matu krāsu tam nav nekādas saistības, tomēr cilvēki bieži neapzināti, satiekot blondīnes pret viņām izturas savādāk.
Bieži darbojas arī vecuma stereotipi, sakot, ka viņš taču ir vecs, neko nesaprot no modes, no mūsdienām, lietu novecojušus uzskatus.
Bet visbiežāk laikam strādā etniskie stereotipi vai aizspriedumi. „Krievs ir slikts, grib apspiest latviešus”, „Igaunis ir lēns kā gliemezis”, „Amerikānis ir pārāk bagāts, lai tam būtu prāts”, „Redz kur nēģeris (daudzi visus melnādainos sauc par nēģeriem, kas daudziem melnādainajiem cilvēkiem ir aizvainojums)”.
Tāpēc ir jādomā pie tā, lai, komunicējot ar cilvēku, mēs pēc iespējas vairāk izslēgtu stereotipu pastāvēšanu. Ja mēs uzskatīsim, ka šis cilvēks pieder pie tādas sociālās grupas un līdz ar to ir tāds un šitāds, nekas veiksmīgs tur neiznāks, jo mēs tādējādi viņu diskriminējam, līdz ar to komunikācija nav veiksmīga.
Ir daudz dažādi aspekti, kas jāievēro, lai komunikācija būtu veiksmīga, bet es ieteiktu šādu risinājumu – censties komunicēt ar cilvēku tā, kā pašam patiktu, lai otrs ar mani komunicētu. Visas sliktās īpašības jācenšas izskaust, taču tam nepieciešams laiks un pacietība.
…
