Lai veidotos efektīva komunikācija derētu jebkuru sarunu sākt ar tā saucamo "jūs pieeju" partnerim. Šī pieeja ieteic iedomāties sevi tā cilvēka vietā, ar kuru sarunājamies (apmeklētāja vietā, padotā vietā —ja esam priekšnieki). Kā mēs gribētu, lai mūs uzņemtu, kā lai ar mums sasveicinās, uzrunā. "Jūs pieeja" prasa cieņas izrādīšanu pret cilvēku, lai kas viņš ari būtu. Cilvēku vajag pieņemt tādu, kāds viņš ir. Nedrīkst aizskart viņa pašlepnumu, pašcieņu, viņa "es". Nedrīkst par cilvēku domāt: tu esi muļķis! Jādomā: jūs, kam es neprotu labi ieskaidrot. Un tā ir taisnība, visbiežāk partnera nesapratne ir mūsu neprasmes sniegt informāciju rezultāts. Bieži cilvēks maldās, domādams, ka tad, ja kāda lieta ir skaidra viņam, pastāstīta, tā kļūst skaidra arī partnerim. Napoleons savulaik ir sacījis, tiesa, attiecībā uz militārām pavēlēm, ka viss, kas var tikt pārprasts, noteikti tiks pārprasts. Šo pārpratumu cēlonis ļoti bieži ir dažādas komunikatīvās barjeras, kuras deformē informāciju un traucē tās uztveri un sapratni. Informāciju partnerim ir jāprot pasniegt tā, lai neļautu komunikatīvajām barjerām nolaisties un apgrūtināt saskarsmi. Prasme klausīties pieder pie vissvarīgākajām cilvēka komunikatīvajām iemaņām; droši vien tā ir pat svarīgāka par prasmi runāt. Kāpēc? Tāpēc, ka ar prasmīgu klausīšanos mēs radām par sevi labu iespaidu partnerim; tāpēc, ka, uzmanīgi klausoties, mēs labāk izzinām partneri, viņa vajadzības un intereses; beidzot tāpēc, ka, aktīvi klausoties, mēs saņemam daudz jaunas informācijas, kura var izrādīties ļoti nozīmīga nākotnē. Diemžēl ir tā, ka liela daļa cilvēku nemāk uzklausīt otru cilvēku, līdz ar to veidojas šī komunikācijas barjera. …
