Ne visas intervijas ir analogas, jo ir tādas intervijas, kurās iegūst tikai faktus (Cik? Kas? Ko? Kā?), kā arī intervijas, kurās intervētājs vēlas uztvert un iedziļināties respondenta jūtās un emocijās. Šos divus intervijas uzdevumus es gribētu salīdzināt ar iepriekš minētajiem diviem klausīšanās modeļiem. Intervijās, kurās no respondenta tiek prasīti tikai fakti, ir vairāk līdzīga nerefleksīvajai klausīšanās metodei, savukārt „dziļajās” intervijās, kurās tiek izprastas respondenta jūtas, varētu būt refleksīvā klausīšanās. 8
Klausīšanās ne vienmēr ir kvalitatīva un izdevusies. Jo informācijas uztvērējs ne vienmēr var iegūt viņam sūtīto vēstījumu. Tas var būt tādos gadījumos, kad adresāta uzmanība ir selektīva jeb tāda, kas nav pilnvērtīga, un ziņojums, kuru klausītājam vajadzētu saņemt, iedarbojas tikai uz daļu no kāda objektu klāsta.
Arī selektīva deformācija ir barjera efektīvai klausīšanai, jo uztvērējs izvēlas informāciju interpretēt „pa savam”, kas, protams, to padara citādu. Tas, manuprāt, bieži vien ir saistīts ar stereotipizāciju. Jo, ja adresants stāsta adresātam par avāriju, kurā sieviete ar automašīnu ietriekusies vīrieša automašīnā, klausītājs, kurš, piemēram, ir vīrietis, savā prātā izdomā, ka avārijas izraisītājs ir sieviete, kura „brauc sliktāk nekā vīrietis”, taču patiesais iemesls ir bijis vīrieša straujā bremzēšana.
Trešais iemesls, kāpēc uztvērējs var nesaņemt noteikto ziņu, ir selektīva atmiņa, kas nozīmē, ka uztvērējs saglabā tikai nelielu daļu no informācijas, kas nokļūst līdz viņam. Tas bieži vien ir saistīts arī ar to, ka vienam vārdam var būt vairākas nozīmes, tāpēc katrs cilvēks to var uztvert un interpretēt savādāk. Arī intelekta līmenis, dzīves pieredze un daudz citu faktoru nosaka, vai klausītājs informāciju saņems pilnvērtīgi vai nē. 9
…