Bērnijs konsultējās ar psihologu A.A.Brillu, kurš paskaidroja, ka izplatoties feminisma idejai, tas ir tikai normāli, ka sievietes vēlas darīt to pašu, ko vīrieši. Ja viņas varētu brīvi uz ielas smēķēt blakus vīrietim, tad tas sievietei būtu kā brīvības lāpa. „Brīvības lāpa” – tieši šī daļa likās vis labākā Bērnijam. Uzreiz radās ideja par parādes rīkošanu jau ieplānotajā lieldienu parādē. Bērnijs sazinājās ar „Vogue” žurnālu un paskaidroja, ka vēlas parādīt, cik muļķīgs ir aizspriedums, ka sievietes var smēķēt tikai mājās, restorānos, un citās slēgtās telpās, tikai ne uz ielas. Smēķēšanas vietai nevajadzētu būt nozīmīgai. Sievietes dosies kopā ar vīriešiem un būs ar viņiem vienlīdzīgas, viņas varēs ar viņiem kopā smēķēt uz ielas. Cigaretes būs kā viņu brīvības lāpas. Bērnijs radīja tik labu teātri, ka pēc šīs parādes runāja ne tikai Ņujorkā, bet visā valstī. Sievietes jutās drošāk, viņas beidzot varēja atklāti smēķēt uz ielas. Kā rezultātā cigarešu patēriņš pieauga.15
Interesanti ir tas, ka pats Bērnijs nav bijis smēķētājs un nav skaidrs vai viņš zināja par cigarešu kaitīgumu vai nē. Paša Bērnija sieva gan esot bijusi smēķētāja un viņam tas esot ļoti nepaticis. Viņa meita ir teikusi, ka gadījumos, kad Bērnijs esot atradis sievas slēptās cigarešu paciņas, viņš esot tās cītīgi saplēsis un izmetis laukā. Viņa sievai bija lielas veselības problēmas tieši smēķēšanas dēļ, tādēļ ļoti daudzās vietās tiek minēts cik ļoti Bērnijs nožēlo to, ka ir palīdzējis izplatīt smēķēšanu un lai to kompensētu vēlāk ir veicinājis citas kampaņas par smēķēšanas aizliegšanu. Tomēr pirmā kampaņa bija daudz veiksmīgāka un cilvēkus nav nemaz tik viegli atradināt no šī nelāgā paraduma. Šīs kampaņas ietvaros jau vien var vērot, ka Bērnijs vēlas iespiest idejas cilvēku galvās slepeni, nevis tieši reklamējot. Viņš sākumā izplata jaunu ideālu, kuru var sasniegt tieši ar to produktu, kura patēriņa pieaugšanu pieprasa kompānijas.
…
