Ebreju iznīcināšana Otrā Pasaules karā
Ebrejus iznīcināja laikam visos laikos, gan aizvēsturē, gan viduslaikos, gan jaunajos laikos, es domāju, tas notika tāpēc, ka ebreji visos laikos bija turīgi, viņu starpā reti kas bija nabags. Turīgi viņi bija tāpēc, ka viņi bija čakli. Otrkārt, ebreji vienmēr bija izglītoti un gudri, viņos juta spēku.
Tā, piemēram, 1179. gadā pieņemtais likums aizliedza ebrejiem dzīvot kopā ar kristīgiem, tomēr šīs likums ilgu laiku netika pildīts. Un tā bija diezgan ilgu laiku, bet 20. gadsimtā vidū sakas ļoti nežēlīga un masveida ebreju iznīcināšana. Itālija, Francijā, Vācijā, Polijā, Čehijā – ebreju dzīve bija līdzīga, tur bija izveidots ģeto, līdzīgs pēc dzīves apstākļiem.
No vienas puses ebreji cīnās pret ģeto izveidošanu, no otras puses tas bija kā aizsargmūris no ienaidniekiem. Un daudzi ebreji saprata ka cik tas nebūtu pazemojoši būt ieslodzījuma, tas taču bija labāk nekā būt nogalinātam. Itālijā, piemēram, ilgu laiku bija svētki par godu ģeto izveidošanai, tas ir paradokss, tomēr tas bija un to svinēja.…