E.Aivara dzejoļu krājuma "Vasaras sniegs" analīze

1.Dzejoļu krājuma nosaukums „Vasaras sniegs” jau acumirklī atklāj paradoksālās īpašības, pretstatus, kas spilgti iezīmējas E. Aivara dzejoļu krājumā. Dominējošā tēma šajā krājumā ir mīlestība, tādēļ tajā arī atrodams „vasaras sniegs” – kas skaists un silts, bet reizē auksts un atturīgs. Dzejoļi krājumā būtībā šaudās no vienas domas uz otru, bieži pirmajam nonākot pretrunā ar otru un vēl trešo. Tādēļ krājuma nosaukums precīzi atspoguļo dzejoļu raksturu. Precīzs trāpījums, lai lasītājs, apskatot grāmatas vāku, apjaustu, kas viņu sagaida.

2.Krājumā apkopotie dzejoļi ir sarakstīti no 1997. līdz 1999. gadam. Ir pagājuši tikai 8 gadi un to var manīt, proti, dzejoļi rakstīti atraisītā, brīvā stilā. Arī valoda ir mūsdienīga, taču autors noteikti neaizraujas ar jauna stila radīšanu. E. Aivars atklāti raksta par mīlēšanos ar sievieti, kas nebūtu iedomājams pirms 25 gadiem. Vienīgi E. Aivars licis uzsvaru uz 2000. gadu – veltījis jaunajai tūkstošgadei vairākus dzejoļus, tas palīdz precīzi noteikt gadu, kurā tapuši dzejoļi. Bez šī fakta īpašas iezīmes, kas raksturotu laiku, kad autors sarakstījis dzejoļus, nav. Dzejnieks akcentē izjūtas, ne konkrētu dienu vai nedēļu.…