Romānā ”1984” pierādās tas, ka jēdziens „brīvība” ir nostādīts tik zemu, cik cilvēks vispār spēj aptvert. Ne rīcības, ne vārda, ne idejas brīvība. Nekur tālu Orvela alegoriskā fantāzija nav pazudusi. Tā ir cieši saistīta ne tikai ar pagātni, 20.gs. 30., 40., gadiem Eiropā, bet ar reālu mūsdienu atpsoguļojumu, varbūt netik nežēlīgā un nesaudzīgā interpretācijā, bet tomēr : dators – mūsu tālekrāns, sociālie tīkli, internets, no kuriem paši mēs esam atkarīgi, tas mūsu kontrolē un ikvienā brīdī var to izmantot pret mums, pazaudēt datus, uzkārt sistēmu, sameklēt adresi, datus, apzagt tavu banku. Visbeidzot viss, kas ir neapzināta un neatņemama ikdienas sastāvdaļa, liksies banāli, bet tā ir visaptveroša ierīce: reklāma, mārketings, atlaides, cilvēku krāpšana. Starp sabiedrības kontrolējošo mehānismu un mūsu pašu neatkarību ir smalka robeža. Atsauces uz „1984” tālu nav jāmeklē, ir tikai jāsaprot, cik tālu sniedzas mūsu pašu brīvības izpausmes. Ir kritiķi, kas uzskata, ka Vinstona Smita ciešanas lielā mērā saistāmas ar Orvela pārdzīvojumiem sagatavošanas skolā. Orvels sacījis, ka grāmata sarakstīta, „lai iebilstu citu cilvēku domām par sabiedrību, pēc kādas viņiem vajadzētu tiekties”. Grāmata, manurpāt, bija izcils materiāls gan kā lasāmviela, gan kā skats no augstāka pakāpiena uz notiekošo mūsu sabiedrībā.
…