Šajā grāmatā man patika tas, ka, lai lasītājs labāk saprastu teoriju par kuru raksta autors, ir aprakstīti pētījumi. Dž. Boulbijs uzsver svarīgas atziņas par kurām raksta turpmāk. Viņš raksta par to, ka, lai izaugtu psihiski veselīgs bērns ir jāziedo savs laiks un savas intereses, mūsdienās tas gandrīz nav iespējāms, jo vecākiem, lai nodrošinātu labu materiālo stāvokļi ir ļoti daudz jāstrāda. Es piekrītu apgalvojumam, ka veseli , laimīgi un par sevi pārliecināti jaunieši un jauni cilvēki izaug stabilās ģimenēs, kurās abi vecāki bērniem veltījuši lielu daļu sava laika un uzmanības, to arī pierāda vairāki pētījumi.
Ir ļoti svarīgi arī tas, lai mātei, kurai nesen piedzima bērns, kāds atrastos blakus, palīdzēja viņai mājas darbos, emocionāli atbalstītu, tas viss iedvieš mātei pārliecību par sevi, to arī pierāda pētījumi. Tam es nevaru nepiekrist, man pat ir savs piemērs – vienai manai drauzdenei piedzima bērns, tēvs aizbrauca strādāt uz Īriju un viņa palika viena pati ar bērnu Latvijā, kad es atnāku ciemos, viņa vienmēr ir aizņemta ar mājas darbiem, pamanīju to, ka kad bērns sāk raudāt, viņa gandrīz nepievērš viņam uzmanību, vienreiz viņa nenoturējās un sāka kliegt uz bērnu, bet pēc īsa brīža lūdza tam piedošanu, taisnojoties ar to, ka mammai ir daudz darba, bet bērns viņu nesaprot un viņa nevar noturēties. Viņai ir ļoti grūti tikt gala ar visu un viņa ir emocionāli nenoturīga, viņai nav neviena, kas viņai palīdz.…