Džokondas analīze

1.„Mona Liza”, jeb „Joconde”. Viens no pasaulē vispopulārākajiem mākslas darbiem par kuru ir pieejamma visvisāda informācija sākot no neapstrīdamiem faktiem, beidzot ar visdīvainākajām leģendām.
2.Šis darbs ir tapis renesances laikmetā, laikā no 1503. līdz 1506. gadam un ir veidots glezniecības tehnikā izmantojot eļļas krāsas un audeklu. Šis darbs atbilst portreta žanram.
3.Kompozīcija, kā jau renesances mākslai tas ir raksturīgi ir centriska, un tiek izcelta tās centrā esošā dominējošā figūra. Šī glezna ir īpaši populāra ar to, ka Leonardo ir izmantojis sfumato (līniju izpludināšana) tehniku tās radīšanas procesā. Ja mēs mēģinām pētīt darbu pēc kompozicionālā izvietojuma principiem, paveras visai interesanta tā uzbūve. Renesancē mākslinieki centās veidot tieši šādas centriski simetriskas kompozīcijas, kurās būtu izteikta dominante, kura atrastos darba centrā un būtu pirmā, ko uztver skatītāja acs. Kompozīcijas izprašanai lieti noder režģis, kas darbu sadala simetriskās daļās vertikāli, horizontāli un pa diognālēm. Tajās vietās režģī, kur notiek dalījuma līniju krustošanās tiek panākta skatītāja uzmanības koncentrēšanās un tieši tādās vietās renesances mākslinieki ir izvietojuši tās gleznas daļas uz kurām ir vēlējušies akcentēt skatītāja uzmanību.…