Zooloģiskajos dārzos dzīvnieki ir spiesti dzīvo mākslīgi radītos to dabiskās vides imitētos apstākļos. Pirmais jautājums, kas rodas domājot par dzīvnieku ētisko statusu zooloģiskajos dārzos ir dzīvnieku psihes jautājums. Vai pastāvīgi uzturoties šādā mākslīgi veidotā vidē netiek traumēta dzīvnieku psihe, un līdz ar to izjaukts to dabiskais dzīves ritms? Kā mēs varam spriest par dzīvnieku psihi? Nenoliedzami varam novērot, ka dzīvnieka uzvedību lielā mērā ietekmē un veido vide, kādā viņš ir atradies vai atrodas, līdz ar to varētu pieņemt, ka dzīvnieku psihiskā stāvokļa stabilitāti, kuru atspoguļo dzīvnieka uzvedība, lielā mērā ir atkarīga no dzīvniekam labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem. Šeit, šķiet, būtu jānodala dzīvnieki bezmugurkaulnieki, kuriem adaptēšanās šādos mākslīgi veidotos apstākļos būtu nesalīdzināmi vienkāršāka kā dzīvniekiem mugurkaulniekiem, kuriem dabiski nepieciešams aktīvāks dzīvesveids un plašāka dzīves telpa.
Dzīvojot brīvībā dzīvnieks ir spiests sevi apgādāt ar pārtiku, viņš ir pastāvīgi nodarbināts tās meklējumos vai arī pārējo laiku pavada guļot. Zooloģiskajos dārzos dzīvnieku ar pārtiku apgādā cilvēks. Tās daudzums, augstvērtīgums un biežums ir atkarīgs no cilvēka un viņa kompetences savā darba jomā. Dzīvnieks nonāk pilnīgā cilvēka atkarībā, bieži, pat ja būtu iespēja nonākt atpakaļ dabiskā vidē, šādi audzis dzīvnieks (nereti dzīvnieki, kurus redzam zooloģiskajos dārzos tur jau piedzimuši, vai atvesti pavisam maziņi) vairs nespētu par sevi rūpēties pats un aizietu bojā. Šādi dzīvnieki ir pilnībā zaudējuši savu dabisko brīvību.…
