Hovards Bekers runā par „autsaideriem” – iezīmēšanas teoriju. Pelzera gadījumā tā ir redzama, bet sākot ar trešo punktu Pelzers vairs neiet tālāk. Viss sākas ar to, ka Pelzers tiek iezīmēts kā deviants – kad viņam izsalkuma pēc nākas zagt ēdienu, kas, protams, tiek darīts, lai izdzīvotu, bet tas nevienu neinteresē, jo māte skolas darbiniekiem ir „izskalojusi smadzenes”, tādēļ Pelzers kļūst par atstumto gan draugu, gan apkārtējo acīs, jo ir zaglis. Tad seko tas, ka Pelzers skolā vairs nevar zagt no bērniem ēdienu, tādēļ viņam ir jāizdomā labāki plāni – Pelzers sāk apzagt veikalu, arī pārtikas zādzībiņas, bet tomēr jau viņš ir pārgājis uz veikalu. Tālāk vajadzētu sekot tam, ka Pelzers pievienojas organizētai deviantu grupai, bet pēc manām domās šis variants Pelzeram atkristu pat tad, ja viņš netiktu brīvībā no mātes, jo viņš bija pārāk nobijies, kā arī ja nav trešā punkta turpinājuma, tad nebūs arī ceturtais, kurā grupas ietvaros notiktu deviantu subkultūras veidošanās – šo stadiju es Pelzera dzīvē spētu iedomāties, jo vienīgais ko viņš ir gribējis visu bērnību ir mīlestība un atzinība, ko parasti šīs subkultūras grupas arī sniedz.…