Autors arī raksta, ka “Apstiprināšanas vērtā dzīve vienlaikus ir „īsta dzīve”, ko var dzīvot arī par spīti visām pretestībām, represijām un naidīgumam.” Skaista dzīve nav viegla, tā drīzāk ir pilna ar grūtībām, trūkumiem un konfliktiem, kas tiek izskausti un pārvarēti. Īstenojot darbu ar sevi, savu dzīvi, dzīvi ar citiem un attiecībām, kas nosaka šo dzīvi, mēs to veidojam sev skaistāku, apstiprināšanas vērtāku un tas ir dzīves mākslas jautājums.
Skaista dzīve – tā nav dzīve bez sarežģījumiem, trūkumiem, saspīlējumiem un dažādiem negaidītiem pavērsieniem. Īsta laime un skaista dzīve ir māksla pārvarēt šīs sastopamās grūtības, novērst tās un katrā šādā gadījumā atrast sev labo, patiesi skaisto. Dzīves mākslu jeb dzīvot skaisti ir iespējams iemācīties un to jau savā laikā ir atzinis Aristotelis, taču pats pirmais solis dzīves mākslas apgūšanā ir izvēle, tai noteikti jāseko mērķtiecīgai darbībai un katram indivīdam jāizvērtē, kas ir tas patiesi labais, ko viņš vēlas sasniegt. Skaista dzīve, līdzīgi labi organizētai sabiedrībai, nozīmē to labi pārvaldīt. Ļaušanos dzīvei, dabisku jūtu uzplūdus, neskaitļotas rūpes par otru un citas dabiskas izpausmes ir jāatmet, lai visu sevi pilnībā iesaistītu domās un izpratnē par sevi pašu. Skaistas un vadītas dzīves projekts vienmēr ir bijis neaizstājams filozofijā, jo tas liek domāt par cilvēka esības iespējām un šajā gadījumā, Vilhelms Šmids dzīves mākslu piedāvā, kā iespējamu veidu, kā sasniegt dzīves pilnību.
…
