Šis Kāds valda par mūsu dzīvēm. Eksistence, esamība, klātesamība- viss, kas saistās ar cilvēka dzīves jēgas meklējumiem. „Eksistēt pasaulē jau vienmēr nozīmē pagrimt”. Šādi saka Heidegrs.(5. 235.lpp) Cilvēkam ir jāatbild uz esamības izaicinājumu par dzīves projektu. Tas ir esamību padarīt par eksistenci. Eksistence nav tikai dzīvot, bet tas ir kas vairāk. Veidot savu dzīvi pašam. Apliecināt pašam sev, ka tu spēj ko vairāk. Ir jāapzinās visas lietas, kas ir apkārt, lai gan tie ir instrumenti, kas ļauj tikt uz priekšu. Ar eksistenci mēs varam piepildīt radušos tukšumus, ko rada Nekas. Nekas ir nekas. Tukšums, kas plosa katru cilvēku, kurš nonāk pie izvēles. Heidegrs min arī nāvi. Esamība pastāv līdz nāvei. Tā ir tāda kā dzīves robeža, kas liek izvēlēties savu dzīves plānu un lidz ar to pieaug dzīves intensitāte. Heidegrs ļoti pasniedz esamības terminus un to, ka tas varētu palīdzēt neapjukt, bet gan atrast pašam atbildes. Pats galvenais ir pašam izvēlēties pareizo izvēli un taku par ko iet. Heidegrs ir atradis dzīves jēgas meklējumus un sniedz mums katram iespēju atrast tādu, bet pārējie filozofi, virspusīgi komentē dzīves jēgu, ko saista ar domāšanu. Toties Heidegrs pasniedz pašu cilvēku, kuram ir, kas jādara. Nevis svarīga ir domāšana, bet gan cilvēks pats. …