Dzīves jēga pēc V.Frankla darba "Izdzīvošanas māksla. Psihologs pārdzīvo koncentrācijas nometni"

Šobrīd var minēt ļoti daudzus piemērus, kādus sastopam mūsdienās, kad konkrētajai cilvēku grupai šķiet neiespējami saredzēt dzīves jēgas patieso būtību. Tie ir bezdarbnieki, tie ir jaunieši, pirmsvidusskolas vecuma u.c. Viņi neizpilda pat visvienkāršāko noteikumu pilnvērtīgai dzīvei – neuzstāda mērķus, mērķus, kas atbildētu uz jautāju „Ko no dzīves vēlos iegūt, kas manu dzīvi veidotu pilnvērtīgu?”. Neizpildot šo soli, mēs sevi novedam pie realizācijas regresa, nonākot aizvien dziļākā bedrē. Mēs aprobežojam savas spējas, padodamies un nemotivējam sevi. V.Frankls atklāj, ka atrodoties koncentrācijas nometnē, bieži vien ir palīdzējis saviem biedriem, liekot tiem rast iespēju pat bezcerīgā situācijā saskatīt jēgu – neizmērojamu un smagu ciešanu jēgu. Viņš liek izmisīgajiem ieslodzītajiem uzstādīt mērķi pēc kā tiekties, tādejādi graujot šo beztermiņa stāvokli, kurā atrodas, nevarot neko mainīt. Tādēļ pieminēju arī bezdarbniekus, kas bieži vien neuzstāda jaunus mērķus, ieslīgst ilgstošā depresijā, tādēļ aprobežojoties ar alkoholu, kas kaut uz īsu brīdi mierina izmisušo prātu un dvēseli. Taču tas atkārtosies un atkārtosies, līdz netiks izvirzīts jauns mērķis, atgūta dzīves jēga un netiks atbildēts uz jautājumu: „Kādēļ es eksistēju?”……