Dzintara priekšmeti senvēstures periodā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijā un "Dzintara ceļš" kā Baltijas jūras un Vidusjūras kultūrtelpu mijiedarbības apliecinājums

SECINĀJUMI
Pret dzintaru latvieši izturas daudz poētiskāk kā citas tautas. Mums tas ir patiesi mazāk, tādēļ katrs gabaliņš tiek rūpīgi izauklēts un apdziedāts.
Pasaules lielākie dzintara pircēji ir arābi un ķīnieši. Jau no antīkajiem laikiem arābi uzskata dzintaru par svētu. No tā tiek veidotas lūgšanu krelles. Toties ķīniešiem tas ir kā investīcija, kas vēsta par statusu. Un jo lielāks dzintara gabals, jo labāks.
Dzintaram bija tāda pati vērtība kā zeltam un šis moteikti bija daudzu viltību, strīdu, karu iesmesls. Tā pievilcīgās īpašības noteica tavu statusu.
Vēsturnieki ir devuši “dzintara ceļš” nosaukumu, bet patiesībā dzintars bija vienojošais elements šajā tirgus ceļā, kurā tirgoja visādas preces.
Dzintars vēljoprojām ir prece. To izmanto ne tikai rotaslietu, suvenīru izgatavošanā, bet arī medicīnā, mākslā, sadzīvē.
Izpētes darbā Baltijas jūras un Vidusjūras kultūrtelpu mijiedarbību ļoti palīdzēja uztvert un saprast “Dzintara ceļš” dokumentālais seriāls, kurā es kā skatītāja jutos kā ekspedīcijas dalībnieks. Es ar savām acīm lūkoju dzintara ceļu mūsdienās, kā arī ieguvu informāciju par tā vēsturi.
…