Dzimumlomas ir interesants temats, ne tikai tādēļ, ka par to nekad iepriekš nebiju lasījis, bet arī tādēļ, ka šis temats ir daudzšķautņains un patiesi tā vērts lai par to uzrakstītu. Apskatot vairākas grāmatas sociālpsiholoģijā nācās secināt, ka nav daudz teorētiskā materiāla ko izmantot pat neliela referāta rakstīšanai. Tomēr, ja iedziļinās šajā tematā, nav vajadzības pēc plašas teorijas, jo dzimumlomas nav tik daudz teorētisks temats, cik praktisks un no dažādiem rakursiem skatāms.
Sākumā apskatīšu dzimumlomas no teorētiskā skatupunkta, bet pēc tam arī no praktiskā, kur arī aprakstīšu un centīšos izskaidrot, kāpēc dzimumlomu jomā teorija ir maznozīmīga un nestabila.
Teorētisks ieskats par dzimumlomām
Dzimumu lomas ir tie uzvedības veidi, kuri konkrētā sabiedrībā tiek gaidīti no vīrieša un sievietes saskaņā ar viņu bioloģisko dzimumu. Mūsu sabiedrībā no sievietes tradicionāli tiek gaidīts, ka viņa būs laba māte, pašaizliedzīga mājas pavarda sargātāja, vīra palīdze un emocionālais balsts. No vīrieša tiek gaidīta veiksmīga karjera, ģimenes materiālā nodrošināšana, viņam tiek piešķirta „ģimenes galvas” un „augstākā soģa” loma. Šeit būtu jāpiemin arī dzimumu stereotipi, kas ir vistiešākā mērā saistīti ar dzimumlomām. Reizēm šie stereotipi atbilst patiesībai, bet bieži ir arī nepatiesi, jo sevišķi attiecībā pret neordinārām personām. Taču jebkurā gadījumā šie stereotipi ļoti dziļi sakņojas kultūrā un cilvēki tos apgūst no mazām dienām, tie ir visai noturīgi un plaši pārstāvēti visos iedzīvotāju slāņos. Par tipiska vīrieša iezīmēm tiek uzskatīta agresivitāte, brīva rīcība, kompetence, racionālisms, prasme draudzēties un sadarboties, aktivitāte un efektivitāte. Tipiskas sievietes īpašības skaitās pļāpība un emocionalitāte, jūtīgums un sirsnība. Vīrieši tradicionāli skaitās „stiprais”, sievietes – „vājais” dzimums. Šis protams ir klasiskais iedalījums.…
