Cilvēkiem sievietes var patikt labāk nekā vīrieši, bet tas nenozīmē, ka viņas tiek cienītas. Tradicionāli sabiedrībā ir pastāvējusi vīriešu un sieviešu nevienlīdzība. Vēl 19.gs. beigās pastāvēja oficiāli atzīts uzskats, ka sievietēm intelekta līmenis ir zemāks nekā vīriešiem. Cilvēku sabiedrībā valda vīrieši, viņi spriež par sievietēm, salīdzinot paši ar sevi, neatzīstot viņas par patstāvīgām būtnēm. Sievietes ir atvasināti radījumi. Viņām ir jāatbilst vīriešu priekšstatam. Viņiem jebkura sieviete ir bābietis, citiem vārdiem sakot, seksuālas intereses objekts, un tikai.1 Tika pat apgalvots, ka, ja sievietes mēģinās domāt un strādāt līdzīgi vīriešiem, viņas zaudēs savas reproduktīvās spējas. Lielākajā daļā valstu sievietēm bija liegta augstākā izglītība, vēlēšanu tiesības, darboties daudzās profesijās. Par vienu un to pašu padarīto darbu sievietes saņēma mazāku atalgojumu nekā vīrieši, šāda prakse daudzviet pastāv arī mūsdienās. Sievietei uz karjeras kāpnēm, cīņā ar darba devējiem un, darba tirgū konkurējošajiem, vīriešiem - nav viegli. Jau gadsimtiem ilgi sabiedrībā valda uzskats, ka stiprajam un visu varošajam vīrietim ir jāaizsargā trauslā un maigā sieviete. Un viņa savukārt nebūt neatsakās no pasniegtā mēteļa vai smagās somas nesēja. Tas ir pašsaprotami un skaisti, tomēr katrs šāds žests neizbēgami veido attieksmi pret sievieti, kā pret vāju un aizsargājamu būtni. Tas atstāj savu iespaidu uz karjeras iespējām, kā arī veido darba devēja attieksmi pret sievieti un vīrieti, vienā un tajā pašā amatā.…
