Manuprāt dzimumaudzināšanai skolā noteikti būtu jābūt. Mūsdienu sabiedrība no jaunieša, kura dzīves pieredze vēl ir tik maza, prasa daudz. No viņa prasa veidot sociālās uzvedības normas un morālo apziņu, attīstīt pasaules uzskatu un profesionālās intereses, realizēt sapņus. Un visu to - ar vienu noteikumu - nekļūdīties. Sabiedrība kļūdas nepiedod. Tā prasa jaunietim pareizi izvēlēties dzīves ceļu, apvienot vienā veselumā visu, ko viņš zina par sevi kā sociālu būtni.
Klases stundās tiek iekļauj temati, piemēram, par satiksmes drošību un tas liekas pats par sevi saprotams un pēc manām domām dzimumaudzināšana noteikti būtu jāiekļauj mācību programmā. Bet arī ļoti svarīgs faktors ir kvalificēti pasniedzēji šinī mācību priekšmetā, kas atbilstu sociālā laika gājumam, piemēram, uzskatu maiņa kāda bija 10 vai 20 gadus atpakaļ attiecībā uz dzimumaudzināšanu un mūsdienu uzskati, lai skolotāji justos ērti un varētu veikt aktivitātēs par dažādām tēmām, piemēram, „Vai es varu mainīt notikumu gaitu”, „Atbildīga seksuālā uzvedība – vēlāka seksuālo attiecību uzsākšana”, „Kā pārliecināti izteikt savas domas un rīkoties”, „Pateikt „nē” dzimumattiecībām”, kā arī „Vienaudžu grupas spiediens”. Skolotāju sagatavošanai ir jābūt vērstai ne tikai uz skolotāju zināšanu un iemaņu pilnveidošanu, piemēram, HIV profilakse, saskarsmes aspekti ar jauniešiem, bet izglītībai būtu jāmotivē un jāveicina izpratne par uz dzīves prasmēm balstītas seksuālās un reproduktīvās veselības nozīmību un nepieciešamību skolēnu izglītošanas procesā.…
