Tā kā Latvijas Republika proklamēta 1918. gadā, pirms tam par dzimtenes tēmu literatūrā var runāt tikai nosacīti. Protams, ka dzimtene ir tā sirdij tuvākā vieta, dzimtā zeme, mājas, bet gribu uzsvērt to, ka jābūt kopīgai savas valsts apziņai, lai pilnvērtīgi atklātu un raksturotu tēvzemes tēmu.
Cik paradoksāli tas neskanētu, bet dzimtenes tematika visspilgtāk atklājas trimdas literātu darbos – tā kļūst par svarīgu tēmu tikai tad, kad tā ir zaudēta. Domās un dvēselē dzimtene ir un būs, ja pat juridiski tā nepastāv.
Trimdinieks nepārtraukti kavējas atmiņās par dzimteni, dzīvojot emigrācijā, nāk domas par dzimtajām mājām, saimniecību, ģimeni – tēvu, māti, brāļiem un māsām. …