Ievads
„dvēsele, kura skatienu vērš uz patiesību un zina, pēc kā tiekties un no kā vairīties, kura lietas vērtē pēc to dabas nevis pieņemtajiem uzskatiem, kura dziļi iespiežas Visumā un virza savus vērojumus, uz visu tajā notiekošo, kura ir vienlīdz rosīga domāšanā un rīcībā, diža un darbīga, un to neuzvarēt nedz likstām, nedz panākumiem, stāv augstāk par visu, kas ar to atgadās un notiek, kura ir skaista ar savu cienīgumu un līdzsvaroto spēku, vesela un skaidra, nesatricināma un neiebaidāma, tāda, ko nekāda nejaušība, nedz augšup ceļ, nedz nospiež – tāda dvēsele ir pats tikums.”
Apskatot un analizējot Senekas daiļradi, manu uzmanību piesaistīja tieši viņa uzskati un vērojumi par dvēseli, dvēseles brīvību. Šis temats manu uzmanību saistīja jo mūsdienu nozīmīgākā problēma, kas nomāc mūsu sirdis un apkārtējo pasauli ir dvēseles ierobežotība, ieslodzīšana. Cilvekiem piemīt tieksme visu sarežģīt, dzīvot pret noteikto kartību, pieieņemtajiem likumiem. Tieši šis temats man likās svarīgs, jo es pati nezinu, kas notiek ar manu dveseli un caur šo eseju es vēlos kaut mazliet saprast, kas nomoka, nomac manu dveseli, kādi darbi, vārdi to vienkārši sagrauj, ieslogot būrī.
Esejas galvenais mērķis ir saprast un izzināt savu dvēseli, ieskatīties dziļāk sevī un mēģināt rast atbildes uz daudzajiem jautājumiem, kuri nodarbina mūsu sidis un prātu.
Galvenie darba uzdevumi:
• Rast atbildes uz jautājumu, kas ir dvēseles brīvība un, ko tā nozīmē 21. gs. cilvēkam;
• Izpētīt savu dvēseles stāvokli;
• Meklēt risinājumu, kā atbrīvotu dvēseli.
Dvēsele un tās vērtības
Vai kāds tic dvēselei un brīvībai? Vai kāds atceras, ko tas nozīmē?
Lai cilvēks spētu iegūt dvēseles brīvību, viņam ir jāieskatās sevī, jāapzinās savas spējas, jākļūst pašpārliecinātam. Tomēr mūsdienās tik daudzi cilvēki aizmirst kopt savu dvēseli, tāpēc viņi iegrimst rutīnā, uzliek sev slogu, protams, tas notiek neapzināti, bet rezultātā viņi pazudina savu dvēseli, ieslogot sevi būrī.
Dvēsele jābaro ar mūziku, lai tā būtu brīva. Mūzika ir dvēseles valoda, ar tās palīdzību mēs spējam paust savu prieku, bēdas. Dvēselei ir jābūt tādām vērtībām, kā modrumam, drosmei, pacietībai, labvēlībai un citām raksturs iezīmēm, jo bez šīm vērtībām dvēsele kļūst ievainojama, jo dvēseles, kuras ir ievainojams agrāk vai vēlāk kļūst par tādām, kādas tās vēlas redzēt citi.
…
