Drošības politika Baltijas jūras reģiona jaunajās un vecajās demokrātijās

Drošības politikas ievirze ir atkarīga no ģeopolitiskās situācijas, valsts resursu daudzuma un vēstures pieredzes. Galvenā Somijas problēma visu laiku bija tas, ka tuvi atradās” super power” valsts – PSRS. Tāpēc Somijas drošības politikas galvenais mērķis ilgu laiku bija aizsargāties no PSRS. Somija izmantoja PSRS ienaidnieku palīdzību. No 1918. gada līdz 1941-4. gadiem, Somijai, piemēram, ar visādiem militārajiem līdzekļiem palīdzēja Vācija. Bet, piemēram, 1939. – 1940. gados Somija meklēja militāro palīdzību Francijā un Anglijā, jo Vācija tolaik sadarbojās ar PSRS. Savukārt, miera laikos Somijas valdība centās veidot kolektīvo drošību, izmantojot Nācijas Līgu 1920. gados un centās veikt neitralitātes politiku kopā ar parējām mazām valstīm 1930. gados. Bija arī neveiksmīgs mēģinājums iekļauties organizācijā Nordic Defence Aliance. 1922. gadā, piemēram, Somija mēģināja izveidot kopējo drošības sistēmu kopā ar Baltijas valstīm un Poliju, tomēr, arī šis solis galu galā bija nesekmīgs. Tātad, vairāki aliansi ar dažādām valstīm un to militārā palīdzība nedeva nekādus rezultātus. Tanī pašā laikā Somija negribēja līdzdarboties arī ar PSRS. Tieši tāpēc šis valsts valdība nolēma beigu beigās atgriezties pie senās neitralitātes politikas. Bija Somijas vēsturē arī gadījumi, kad valstī populārās bija idejas par lojalitāte ar PSRS. Tāpat arī bija gadījumi, kad bija populārs viedoklis par to, ka ir jāstrādā kopā ar Rietumiem Tomēr, virsroku ieguva idejas par to, ka, pirmkārt, ir jārūpējas par nācijas drošību.
Ģeopolitiskais faktors krietni izmainījās pēc 1991. gada PSRS sabrukšanas. Baltijas valstīs kopā ar Somiem un Poļiem atgriezās uz politisko skatuvi kā jaunās neatkarīgas valstis.
…