Domāšana ir vispārināts, pastarpināts apkārtējās pasaules un cilvēka iekšējās pasaules izziņas process, ar kura palīdzību cilvēks atklāj priekšmetu un parādību būtiskās iezīmes un daudzveidīgos sakarus parādību starpā.
Domāšanas struktūra:
1. Interiorizācijas process. Mērķis uztvert apkārtējo realitāti, pārveidojot to noteiktā psiholoģisko kodu sistēmā (sajūtās, uztveres tēlos, atmiņas priekšstatos).
2. Saturiskais process. Informācija, kas kodēta juteklisku priekšstatu formā tiek pārkodēta uz abstrakto priekšstatu formu (vārdi, jēdzieni).
3. Operatīvais process. Apstrādā informāciju, kas fiksēta gan juteklisko priekšstatu formā, gan jēdzienisko priekšstatu formā.
4. Regulējošais process. Aktivizē domāšanu, virza to, atkarībā no darbības mērķa, interesēm un citiem faktoriem. Šeit darbojas visi psiholoģiskie lielumi (motivācija, griba, emocijas utt.).
5. Domāšanas galarezultātu eksteriorizējošais process. Piedalās runa un darbība.
Domāšanas veidi:
1. Praktiskā /uzskatāmi darbīgā/ – analīze un sintēze tiek veikta ar pašiem priekšmetiem konkrētā darbībā.
2. Uzskatāmi tēlainā – galvenokārt operē ar informāciju, kas attēlota 1.signālsistēmā (saņem informāciju pa tiešo no apkārtējās vides).
3. Abstrakti teorētiskā /loģiskā/ - galvenokārt operē ar informāciju, kas attēlota 2.signālsistēmā, kura strādā netieši no apkārtējās vides uztvertās informācijas. Vārdiskā domāšana.
…