Divkopienu sabiedrība kā pilsoniskās sabiedrības veidošanas bremzes spēks

Nozīmīga loma ir arī profesionālajai mākslai. Tā ietekmē un veido nacionālo identitāti, stiprina piederību Latvijai, tai ir arī liels sabiedrības integrācijas potenciāls. Profesionālās mākslas ietvaros kā labs integrācijas mehānisms darbojas Latvijas kultūrizglītības sistēma – visu līmeņu mūzikas un mākslas skolas, kurās uz kopīgu mūzikas, mākslas vērtību bāzes integrējas dažādu tautību bērni un jaunieši, iekļaujoties latviskajā kultūrtelpā un pēc skolu absolvēšanas turpinot piedalīties tās veidošanā.
Kopēja, nāciju apvienojoša tradīcija ir Dziesmu un deju svētki; jāveicina mazākumtautību iesaiste tajos gan individuāli, gan piedaloties mazākumtautību kolektīviem.
Balstoties uz Latvijas definētiem integrācijas politikas principiem: „Latviešu valsts nācija ir iekļaujoša. Tai ir pienākums nostiprināt savu identitāti un vienlaikus būt atvērtai tiem, kas vēlas iekļauties.” Atslēgas vārds ir - iekļaujoša, tas nenozīmē dominējoša vai uzspiedoša.
Jā, mūsu tautsaimniecība un demokrātiski tiesiskā iekārta ir nonākušas krīzē. Un mūsdienu globalizācijas laikā Latvijas tautas etniskā saskaldība un politiskā pasivitāte ir īpaši bīstami, jo ir tik viegli zaudēt savu īpašo identitāti, kultūras un demokrātiskās vērtības, pārliecību un piederības izjūtu. Un lai glābtu situāciju un realizētu sev tīkamo politiku valstī cilvēkiem jāsaprot, ka Latvijas valsts iedzīvotāji ir Latvijas pilsoņi neatkarīgi no to etniskās piederības. Varbūt tieši iestājusies krīze ir iemesls beidzot apvienoties vienotā pilsoniskā sabiedrībā.
…