Ievads
Latvija vienmēr bija Eiropas vēstures kontekstā, pat vairāk, nekā mēs paši to vēlētos. Dažreiz mums gribētos, lai to liktu mierā, lai dotu mums iespēju dzīvot tā, kā mēs to vēlamies. Visbiežāk šajā kontekstā Latvija bija subjekts tikai tās teritoriālā stāvokļa dēļ. Saka: „Ekonomika – tas ir liktenis”. Mēs Latvijā varam teikt: teritoriālais stāvoklis ir tās liktenis. Kādreiz tas bija tās priekšrocība, bet biežāk tas kļuva par liktenīgu vājumu.
Atspoguļot te visu šo tēmu – “Latvijas okupācija. Bija vai nē? Iekļaušana PSRS sastāvā” – man ne tikai nav spēkam, bet tajā arī nav nepieciešamības. Es gribētu atspoguļot ļoti īsus, vienkāršus faktus un pārdomas par šo tēmu. Mani ieinteresēja šī tēma tieši tagad, jo es bieži saskaros ar rakstu nosaukumiem: “Zatlers: Latvijas okupācija – tas ir fakts” vai “Latvija turpina aprēķināt zaudējumus no padomju okupācijas” avīzēs, kur daudzi korespondenti adresē provokācijas jautājumus varas pārstāvjiem. Okupācijas tēma kļuva aktuālāka jo, kā paziņoja Eiropas deputāte Sandra Kalniete: „Latvijas neatkarības pasludināšanas 90 gada diena ir īstākais brīdis, lai izteiktu savas prasības un atgādinātu Krievijai par nepieciešamību atzīt mūsu valsts okupācijas nelikumību, kā arī to, kā un kādā apmērā Krievija kā PSRS mantiniece, var atlīdzināt materiālos zaudējumus, kuri tika nodarīti Latvijai.” [4]
Pretēji šim viedoklim, es saskāros ar Vladimira Putina viedokli. Būdams KF prezidents, tiekoties ar žurnālistiem viņš atbildēja uz Igaunijas pārstāves jautājumu par Baltijas valstu okupāciju. Saskaņā ar viņa vārdiem, okupācijas nebija, jo bija noslēgta Molotova-Ribentropa vienošanās starp padomju un vācu valdību vadošajām personām, saskaņā ar kuru tika sadalītas Padomju Savienības un Vācijas ietekmes sfēras, bet Latvija, Lietuva un Igaunija nokļuva PSRS ietekmē. Kā arī Putins piebilda, ka lēmumu par iestāšanos PSRS pieņēma likumīgi izvēlētās Baltijas valstu varas institūcijas. Izņemot to, Putins atgādināja, ka vēl pagājušā gadsimta 80. gadu beigās PSRS tautas deputātu Augstākā padome pieņēma vēsturisku rezolūciju, saskaņā ar kuru Molotova - Ribentropa pakts tika atzīts par nelikumīgu un tika nosodīts. Vairāk nekādu darbību sakarā ar šiem vēsturiskajiem notikumiem Krievija nerealizēs. [4]
No paša sākuma šī tēma izraisa dilemmu manā galvā, tas ir, stāvokli, kad, izvēlēties vienu no pretējiem lēmumiem, ir vienādi grūti, jo līdz šai dienai tā paliek neatrisināta.1939. gadā Latvijai bija jāizvēlas starp Vāciju un PSRS, un izvēlēties vienu no pretējiem lēmumiem bija vienādi grūti. Ko arī apstiprina dilemmas definīcija. Pirms atspoguļot dažus faktus, gribu griezties pie vēstures. [5]
…
