Dievs latviešu folklorā

Tautas dziesmu Dievs ir jau stipri mainījies zem kristīgās ticības iespaida. Pagānu laikos šī Dieva vara gan nebija ne tik liela, nedz arī tik populāra kā mūsu tautas dziesmās.
Kas ir Dievs?
Dievs pieskaitāms reliģiju vēsturē labi pazīstamajiem pirms tēviem jeb sentēviem, kuru nopelns ir pasaules radīšana un pastāvošās kārtības nodibināšana. Uz šo senlatviešu Dieva darbību norāda it īpaši viņa otrs vārds Vecais tēvs. Dieva izcilais stāvoklis senlatviešu dzīvē nepadarīja viņu tomēr par citu dievu valdnieku un priekšnieku.

Dainu Dievs ir vīrs, kas ģērbies platā, kuplā un parasti pelēkā mētelī, citreiz sudrabotā vai zaļa zīda (Latvijas mežs), viņš ir apjozis zobenu un nēsā cepuri. Dievs parasti jāj ar zirgu, kuram ir zvaigžņu sega mugurā (nakts debesis) vai brauc ratos un kamanās - viņa zirgi ir parastie dainu kumeliņi zelta segliem, sudraba iemauktiem, zvaigžņu segu mugurā. Daina parāda Dievu lielas lauku mājās saimnieka darbos: viņam pieder sava sēta un novads, kur viņš apkopj līdumus, ar sudraba sētuvi sēj rudzus un miežus, kopj apiņu dārzu, taisa aploku, jāj pieguļā ar pilnām rokām iemauktu, seko darbiem maltuvē un rijā, pilda klētis ar labību; dara alu, rokas medū mērcēdams, dzer un dejo kāzās un kristībās, svētu rītu iet kopā ar Māru pirtī utt. Dievam ir kalpi un kalpones, kas rušina zemi un pelna viņam maizi. Dievs jo sevišķi bagāts zirgiem, ko viņš pārdod, maina, aizdod un dāvina tēva dēliem. Kā zemkopības dievs viņš gādā par tīru maizi un labu ražu. …