Vēl viens ne tik labu slavas stāstu atklāj Sergejs Ņečajevs – Diāna, iespējams, noindēja Anrī vecāko dēlu, kura nāve bija pēkšņa, vismaz tā esot runājuši cilvēki pēc viņa aiziešanas no dzīves. Un tomēr pastāv arī tādas versijas, ka Fransuā I esot žēlojies Diānai par savu neveiklo un necilo pēcnācēju, piedāvājot viņai kļūt par pirmo sievieti sava dēla dzīvē. Šī doma Diānai šķitusi vilinoša, un viņa esot piekritusi.
Profesore Karolīne de Kosta uzskata, ka Diāna ietekmēja Anrī visās dzīves sfērās, vienmēr viņai bija atvēlēta vieta kā karaļa pārstāvei, un viņš Diānas labā nežēloja neko. Tomēr pēc Anrī nāves, 1559. gadā, viņas ietekme beidzās. Īstā karaliene beidzot tika pie valdīšanas, Diānai nācās atdot visus dāvinājumus, jo tie piederēja karalistei.
Kopumā biogrāfiskie fakti dažādos vēstures avotos par Diānu de Puatjē neatšķiras, tomēr uzsvari uz ietekmes sfērām tiek likti atšķirīgi, bet, protams, vispareizāk būtu uzticēties vēstures avotiem, ne daiļliteratūras darbiem. Nav noliedzams, ka ‘’nekronētajai karalienei’’ bija ietekme gan Katrīnas un Anrī laulībā, gan politikā un valsts pārvaldībā, taču viedokļi par to, vai Diāna bija kurtizāne vai bezgala iemīlējusies sieviete, iejūtīga, cēla un sirsnīga vai augstprātīga un rupja, viedokļi atšķiras. Diāna de Puatjē bija skandaloza personība, kļūstot gan par iedvesmas avotu, gan baumu un nosodījuma gūstekni, tomēr viņa ir viena no ievērojamākajām sievietēm vēsturē un lielā mērā Francijas likteņa lēmēja.
…