Kas ir deviācija un kādas ir tās formas?
Cilvēks jau no piedzimšanas brīža pilda dažādas sociālās lomas: viņš ir bērns skolā, students, tēvs, vectēvs, priekšnieks un daudz kas cits, bet var būt arī negatīvas lomas: cilvēks var kļūt par likumpārkāpēju, noziedzinieku, narkomānu vai prostitūtu. Par šādu personu var teikt, ka tās rīcība ir novirzījusies no sabiedrībā pieņemtajiem standartiem, ko apzīmē ar terminu deviance, atsevišķos gadījumos ar terminu deviācija.
Termins ”deviācija” etimoloģiski ir veidojies no latīņu izcelsmes vārdiem ”de” – no un ”via” – ceļš, kas apzīmē ”novirzi no ceļa” un kopumā ietver sevī sociāli novirzītu uzvedību. Zinātni, kas pēta deviācijas sauc par deviantoloģiju.
Diagnosticējot deviācijas vai sociālās novirzes, būtiski ir noteikt, kas ir noviržu pamatā – vērtību orientācija, personu ievirzes, raksturs, individuālās normas un uzskati vai konkrēta uzvedība. Deviāciju būtība un saturs var būt formulēts šādi:
1) kā indivīda rīcība un uzvedība, kura neatbilst oficiāli pieņemtajiem, vispāratzītajiem priekšstatiem, normām un stereotipiem konkrētā sabiedrībā atbilstošos vēsturiskos apstākļos;
2) atsevišķu sociālo grupu uzvedības neatbilstība vispārpieņemtajām sociālajām normām (zagļu, narkomānu, alkoholiķu u. c. neatbilstība vispāratzītām normām un uzvedības stereoipiem sabiedrībā);
3) Kā sociāla pretsabiedriska parādība, kura izpaužas cilvēka darbības pietiekoši mazsvarīgās formās un neatbilst oficiāli atzītajām normām
Deviāciju izpausmes un sociālās novirzes ir relatīvas. Svarīgi ir tas, ko uzskata par sabiedriski atzītām normām.
…