Dzīvei tāpat kā visām parādībām pasaulē, ir savi likumi, un šie likumi ir vispārēji un negrozāmi. Zināmi cēloņi normālos apstākļos vienmēr dos zināmus rezultātus.
Un, šiem dzīves likumiem pastāvot, mēs nonākam pie secinājumiem – dzīvē vēlamos panākumus varam iepriekš saprātīgi plānot, un bezrezultatīvs ir tāds darbs, kuru cilvēks dara bez iepriekšējas sagatavošanās un pārdomāšanas.
Bet, vai pabeidzot šo skolu es varu būt pārliecināts, ka man būs darbs, ka mana alga nodrošinās mani? Mūsu valsts par to nau padomājusi. Deputāti nevar tikt galā ar savām personiskajām attiecībām, kur nu vēl ar tautas problēmām. Protams, visumā deputāti dzīvo labi, viņu darbs ir labi apmaksāts, bauda dažādas dienesta privilēģijas, un, par spīti visam, vēl atļaujas nenākt uz sēdēm.
Mūsu valsts ir pārcietusi daudz, mūsu gods ir bijis iedragāts. Ir tak daudz gadi pagājuši pēc kara, bet problēmu tik daudz. Cilvēki ir nodzērušies, gar gružkastēm kā noklīduši kaķi meklē ēdamo.
Kamēr esi jauns, alhohols un cigaretes liekas stilīgi un forši. Man kā nesmēķētājam ir nepatīkami atrasties to cilvēku sabiedrībā, kas smēķē. Nedod dievs vēl saskrieties ar narkomānu! Tāds var savā rožainajā prātā pastrādāt diezin ko.
Sāpīgs jautājums ir rūpēties par veselību. Cik jaunu cilvēku staigā ar izkritušiem zobiem? Atkal naudas problēma! Vai ir pareizi, ka poliklīnikā nau neviena acu, kā arī ausu ārsta speciālista? No kurienes, lai es ņemu piecus latus, lai varētu apmeklēt maksas pakalpojumus? Teiksiet, lai vecāki rūpējas. Bet cik no minimālās algas paliek pāri, ja ģimenē esam pieci? Visi gribam ēst, ģērbties, mācīties! Par dzīvokli jāmaksā, negribas zem egles sēdēt. Varbūt savos gados esmu pārāk nopietns, bet mani tas netraucē. Esmu jauns un zinātkārs. Pamazām apzinos savas kļūdas.pareizi, nepareizi, nesavtība, mīlestība – visus šos jēdzienus esmu aptvēris ar prātu un uztvēris iespaidus, kādus tie atstāj.
…
