Demokrātijas pirmsākumi meklējami sengrieķu pilsētvalstīs jeb polisās. Pirmās pilsētvalstis radās jau 9. gadu simtenī p. m. ē. un tajās parasti ietilpa pilsēta un tai pakļautās zemes. Vara polisās piederēja visas tautas institūtam — tautas sapulcei.
Demokrātijas pozitīvās iezīmes ir tās, ka nav pieļaujama patvaļa no valdības puses, jo tautai ir liela nozīme valsts vadībā, ar sabiedrības viedokli ir jārēķinās, kā arī tā aizsargā pilsoņu intereses. Demokrātiskā pārvaldes sistēmā pastāv vārda, taisnīgu vēlēšanu, juridiskā, politiskā, preses brīvība, sociālās garantijas, valsts garantētās tiesības uz izglītību, vienlīdzība likuma priekšā, tiesību aizsardzība satversmes priekšā. Demokrātijā kopīga iezīme ir arī tautas vienotība, kā piemēram, var minēt valsts svētkus, kur tauta kopīgi, noliek ziedus un dzied himnu. Kā minēts iepriekš, demokrātiskas valsts pilsoņiem tiek dotas tiesības balsot par politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem, jo īpaši tiem pārstāvjiem, kuriem viņi vēlas būt atbildīgi par svarīgu lēmumu pieņemšanu, piemēram, prezidentam. …