Demokrātija ir valdības forma, kuras pirmsākumi meklējami jau grieķu filozofu laikos, tomēr nevar uzskatīt, ka mūsdienu demokrātija ir tiešs, vēsturiski nepārtraukts antīkās demokrātijas turpinājums. Pastāv atšķirība starp antīko Grieķijas demokrātiju un to, kas par demokrātiju tiek uzskatīts mūsdienās. Kā valdības forma demokrātija sākotnēji ir tikusi definēta kā valdības autoritātes veids. Demokrātijas jēdziens, lielā mērā pateicoties Platonam un Aristotelim, līdz pat 19.gadsimtam, galvenokārt tika pielietots negatīvā nozīmē – kā tautas vairākuma patvaļa. Mūsdienu Rietumu pasaules demokrātijas aizsākumi meklējami līdz ar 19.gadsimtu. Demokrātija tiek uzskatīta par sistēmu, kurā valdīšana ir cilvēku rokās. Džozefs Šumpeters (Joseph Schumpeter) ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu modernās demokrātijas definētājiem. Saskaņā ar viņu demokrātija ir “institucionāls politisko lēmumu pieņemšanas sakārtojums, kurā indivīdi iemanto varu caur konkurējošu cīņu par cilvēku balsīm.” Demokrātiju definēt jeb ievietot noteiktās robežās mēģinājis arī Roberts Dāls. Viņš ietvēris šādas demokrātijas minimālās pazīmes kā: efektīva līdzdalība; vienāds balsu sadalījums starp iesaistītajiem; apgaismota izpratne – pilsonis ir spējīgs apzināties savas prioritātes un izvērtēt alternatīvas; vēlētāju galīgā kontrole pār darba kārtību; visu pieaugušo cilvēku, uz kuriem attiecas valstī pieņemtie lēmumi, iekļautība.