Ķīnā ir izstrādāta un realizēta demogrāfiskā politika, kura veicina vai ierobežo dzimstību, nodrošina iedzīvotājiem veselīgus un labus dzīves apstākļus, tā pagarinot vidējo mūža ilgumu. Ķīna ir vērsta uz dzimstības samazināšanu. Šī demogrāfiskā politika ir bijusi sekmīga. Kad Ķīnā pamazām valsts varu pārņēma Dens Sjaopins, sākās ekonomiskas reformas, kuru rezultātā valstī daļēji tika ieviesta kontrolēta tirgus ekonomika un sākās saimnieciskais uzplaukums. Kā saprotams, Ķīna atbilst demogrāfiskās politikas prasībām, proti, attīstās rūpniecība, izglītība, valdības politika, tiek nodrošināti veselīgi un labi dzīves apstākļi, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, aug iedzīvotāju labklājība, lauksaimniecības uzplaukums, ciešas saimnieciskās saiknes ar citām valstīm un notiek citi attīstības posmi.
Indijā ir smagas ekonomiskās un galvenokārt sociālas problēmas, ko smagākas padara grūti kontrolējamā iedzīvotāju dzimstība. Kaut arī Indijas saimniecība pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi, tajā joprojām ir lielākais nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars pasaulē. Bērniem līdz trīs gadu vecumam ir nepietiekams svars, jo netiek nodrošināti pietiekoši uzturlīdzekļi.
Vienas no galvenajām problēmām – nabadzība, kam seko izglītības un zināšanu trūkums, reliģiju un tradīciju uzliktie slogi, bads, kastu sistēma, ļoti slikta veselības veicināšana, dzimstības problēma, kas saistīta ar indiešu stabilajām tradīcijām un sievietes lomu valsts sabiedrībā, aborts. Iedzīvotāju skaita stabilizācija un demogrāfijas dividende ir iespējama vien tad, ja jaunieši ir izglītoti un apmācīti darbam. Indija- valsts, kurā 20. gadsimtā demogrāfiskā politika nespēj pastāvēt, tā neatbilst pieņemtajām normām, likumiem, prasībām, tā ir pavisam pretēja Ķīnai, tā ir vieta, kur demogrāfiskie aspekti tiek lauzti un apgāzti.
…
