Pausaules iedzīvotāju relatīvi – vidējais vecums palielinās. Mūsdienu zinātnieki ir apērķinājuši, ka aptuveni ap 2030. gadu pasaules attīstīkajās valstīs vairāk nekā 30% cilvēku būs pārsnieguši 65 gadu vecumu. Paliek vien atklāts jautājums – kāds būs šo cilvēku veselības stāvoklis, tai skaitā garīgā veselība? Pasaulē ar demenci sirgst aptuveni 38 miljoni, ar Alcheimera slimību – 18 miljoni. Kā vēsta ASV statistikas dati, tad tiek prognozēts, ka 2025. gadā šis skaits sasniegs 34 miljonus, kas sabiedrībai būs milzīgs finansiāls un sociāls slogs. Aptuveni pēc 65 gadu vecuma 2 – 3 % tiek diagnosticēta Alcheimera slimība, bet pēc 80 gadu vecuma tie ir jau 25 %, dažās valstīs pat 50 % cilvēku.
Attīstītajās valstīs, pieaugot cilvēku vidējam vecumam, pieaug arī to cilvēku skaits, kuriem ir viena vai cita vecuma demences forma. Vecuma demence jeb vecuma plānprātība ir slimība, kas attīstās 60 – 80 gadu vecumā un kuras pamatā ir sklerotiskas izmaiņas smadzenēs, kas, galvenokārt, sākas ar personības pārmaiņām. Viena no galvenajām pazīmēm, kad rodas vecuma demence, ir atmiņas pasliktināšanās. Demencei izšķir 3 cēloņu grupas – kortikālie demences cēloņi (Alcheimera slimība, Pika slimība), subkortikālie demences cēloņi (Parkinsona slimība, Hentingtona horeja), kā arī kortikāli un subkortikāli demences cēloņi, kur ietilpst vaskulāra demence, frontālās daivas deģenerācija ar demenci, infekcijas (piemēram, encefalopātija,HIV), smadzeņu audzēji un alkohola atkarības sindroms. Šīs literatūras analīzes mērķis ir tuvāk aplūkot vecuma demenci, izprast tās gaitu, kā arī sniegt ieskatu demento pacientu aprūpē un viņu tuvinieku izglītošanā.
Vārdam demence ir latīņu cilme: „de” nozīmē prom, bet „mens” – prāts, latviski to mēdz dēvēt arī par plānprātību. Jau kopš 1797. gada medicīnā lieto jēdzienu „demence”, ar to saprotot intelekta funkciju pavājināšanos, kas skar atmiņu, domāšanu, mācīšanos, valodu, uzmanību, koncentrēšanos, kā arī orientāciju laikā un telpā.
