Deivida Linča filmas "Malholandas ceļš" analīze

Visas filmas gaitai raksturīga kadra iekšējā montāža ar atvērto kadrējumu, kad regulāri vērojama kameras kustība uz kādu personāžu sākot no kopēja plāna līdz spēcīgam tuvplānam vai attālināšanās no tā, kas rada kadra mēroga maiņu. Tuvplāni darbībām piešķir izteiktu dziļumu un telpu. Kopplānā notiekošais ar centrālo tuvplāna darbību bieži vien atrodas savstarpēji papildinošās attiecībās, citreiz arī konfliktējošās. Plāna estētisku raksturo ekspresivitāte un kinematogrāfiskums, uzmanība pret detaļu un portretu, vairākārt ir izmantota arī vertikālā filmēšana. Filmā jūtama pārliecība par katru izvēli, par katra kadra nepieciešamību. Par filmas vizualitātes kopsaucēju kļūst ekspresija, ritms un darbība, kas labi parādās tuvplānos un apliecina Deivida Linča kino valodas kinematogrāfiskumu. Iespējams apzināti viņš mēģina dziļi ieskatīties cilvēka psiholoģijā, mēģinot izteikt varoņu iekšējo pasauli izmantojot dziļas mizanscēnas un precīzu ainas noskaņu. Deivida Linča filmas vizuālā estētika apliecina režisora un operatora spilgto iztēli un netradicionālo domāšanu.

…