Ja esat apmeties kādā franču ģimenē, piemērota pateicības dāvana varētu būt kaut kas augstvērtīgs no jūsu zemes, ko grūti dabūt Francijā: gardumi, grāmatas par jūsu zemi vai vienalga kāda lieta, kura atbilst namatēva vai namamātes personīgajai gaumei.
Bērnu svinībās, ja ģimenē ir vairāki bērni, kāds iepriecinošs nieciņš jāuzdāvina ne tikai gaviļniekam, bet arī pārējiem bērniem. Pēc viesībām, visiem bērniem tiek izdalīts kāds gardums līdznešanai vai arī, piem. loterijā vinnēta mantiņa.
Ja svinības tiek rīkotas restorānā, dāvanas netiek nestas, bet viesi par cienastu norēķinās paši. Gadījumā, ja jūs paši saņemat dāvanu, tad nav vēlams izplūst liekvārdībā, jo frančiem nav pieņemts izteikt domas par lietām, kurās jūs neorientējaties un nezināt ko par tām teikt. Jūs vienmēr apbrīnos, ja spēsiet palikt nesatraukts, loģisks, formāls, respektabls un diplomātisks.
Pēc koncertiem ziedi māksliniekiem netiek dāvināti, kā tas pieņemts pie mums, Latvijā. Izņēmums ir formāls pušķis no koncerta rīkotājiem. Zināms gadījums, kad pianistei vēlāk pa pastu kā pateicība par koncertu tiek atsūtītas smaržas no smaržu rūpnīcas direktores. Interesants žests, jo smaržas ir pārāk personīga, pat intīma dāvana. Varbūt šajā gadījumā arī pieņemama, jo direktore kā profesionāle savā jomā, iespējams var noteikt kāda smarža personībai varētu piestāvēt. Pie tam šīs smaržas bija jaunums, kuras vēl nebija laistas pārdošanā. /no Lienes Circenes personīgās pieredzes/.
Francija ir vislielākā valsts Eiropā, neskaitot Krieviju. Francija ir klasiskās etiķetes valsts, tāpēc, domāju, šeit derēs vispārējās pieklājības normas dāvināšanas tradīcijās. Ja kādreiz tiešām nezin ko un kā, vienmēr jāatcerās – galvenais ir cieņa un mīlestība pret visiem cilvēkiem. Arī etiķete sākas ar filozofiju („mīlestības gudrību”).
…
