Savāktas informācijas analīze ir interesantākais pētījuma posms. Tiek pārbaudīts, cik lielā mērā bija pareizas pirmatnējas hipotēzes, atbildēts uz jautājumiem un noteiktas jaunas problēmas. Analīzes galvenais metodoloģiskais instruments ir formulētas programmā hipotēzes.
Ir analīzes procedūru divi veidi. Pirmais ir aprakstījušas procedūras – klasifikācija, grupēšana. Otrais ir analītiskās, eksperimentālās procedūras, kuras mērķis ir mijiedarbību sakaru noteikšana.
Grupēšana un empīriskā tipoloģizācija.
Grupēšana un empīriskā tipoloģizācija ir datu sakārtošanas elementāras procedūras, kuras mērķis ir informācijas precizēšana.
Parastā grupēšana
Parastā grupēšana ir datu klasifikācija un nokārtošana pēc vienas pazīmes. Faktu klasifikācija tiek veikta pēc vienas konkrētas pazīmes. Tā, atkarībā no hipotēzes, var datus sagrupēt pēc vecuma, dzimuma, izglītības, profesijas, domām, u.c. Grupu biedru skaitu sauc par grupu biežumu, bet šā biežuma atbilstību kopējam skaitam sauc par relatīvu biežumu.
Krustojuma grupēšana (klasifikācija) ir datu klasifikācija pēc divām pazīmēm, lai, pirmkārt, atklātu savstarpējo atkarību, otrkārt, nodrošinātu rādītāju savstarpējo kontroli. Krustojuma grupēšana tiek veikta tabulās, kur tiek radītas salīdzināmie komponenti. Šī veida mērķis ir stabilu sakaru meklēšana, kuri noteic pētāma objekta struktūras īpašības. Vēl krustojuma grupēšanu lieto, lai atklātu procesa attīstības tendenci, dinamiku.
Empīrisko tipoloģizāciju
Empīrisko tipoloģizāciju var raksturot, kā sociālo objektu / parādību īpašību stabilu savienojumu meklēšana, kuras tiek izskaitītas atbilstoši aprakstītām hipotēzēm dažādos mērījumos vienlaicīgi.…
