Dantes „Dievišķā komēdija” ir tercīnās rakstīta poēma, kas sastāv no trīs daļām – Elles, Šķīstītavas un Paradīzes. Katra atspoguļo kaut ko citu, un katrā „orbītā” dzīvo citādāki personāži. Dantes radītais tēls, ir viņš pats. Tas likās ļoti interesanti, jo bieži vien autori savos darbos sev nepiešķir galveno tēlu, tomēr Dante to izdarīja un izdarīja veiksmīgi. Viņš veic ceļojumu pa visām trijām orbītām, iepazīstas un sarunājas ar cilvēkiem un apkārtni, kas tajās atrodas. Kad lasīju „Dievišķo komēdiju” pirmo reizi, tad tas bija ļoti interesanti lasīt par to, ka katrā „orbītā” ir loki, kuros dzīvo dažādu nozaru cilvēki, ir sargi, kas viņus pieskata. Teksts ir piepildīts ar mītiskiem tēliem un spilgtām alegorijām. Viņa pavadonis šajā ceļojumā ir Vergīlijs, kas ir kā vadonis, kuram Dante prasa padomu un lūdz izskaidrot dažādas lietas. Ellē dzīvo neticīgie, grēcinieki, bezdievji, varmākas, liekuļi, naidīgi cilvēki. Tādi, kas savas dzīves laikā darījuši ļaunu. Kāpjot augstāk, ārā no Elles, Dante nokļūst Šķīstītavā, kurā arī atrodas grēcinieki, tomēr viņi savas dzīves laikā nav bijuši tik ļauni, kā tie, kas nokļuvuši Ellē.