Pasaulē ir reģioni, kurus dabas katastrofas skar biežāk nekā citur. Tie, piemēram, ir seismiski aktīvie apgabali, plūdu apdraudētas teritorijas lielo upju krastos, okeānu krastos esošās pilsētas, kas ir ceļā tropiskajiem cikloniem, aktīvo vulkānu apkārtnē izveidotās pilsētas. Tā, piemēram, tiek vērtēts, ka 20. gs pēdējos 10 gados plūdi ietekmējuši ap 1.5 miljardus pasaules iedzīvotājus.
Cilvēkiem ir iepriekš jābūt gataviem iespējamām briesmām, ko nes kosmiskie, klimatiskie, ģeoloģiskie un tektoniskie dabas katastrofu cēloņi, apmetoties uz dzīvi bīstamajās teritorijās. Jāiemācās gan to paredzēt, gan dzīvot un darboties tā, lai katastrofu postījumi būtu iespējami mazāki.
Tomēr daudz bīstamākas ir cilvēku neapdomīgas vai nepareizas rīcības dēļ radītās neatgriezeniskās pārmaiņas dabā vai izprovocētās dabas katastrofas, kā, piemēram, naftas noplūdes pasaules okeānos, ķīmiskais piesārņojums no notekūdeņiem upēs un ezeros, karu izraisītās sekas, atmosfēras piesārņojums. Atmosfēras piesārņojumu izraisa rūpniecība, transports, kā arī citas cilvēku aktivitātes un mežu ugunsgrēki. Augsts atmosfēras piesārņojums būtiski ietekmē cilvēku pašsajūtu, veselību un dažkārt arī dzīvību.
