Cilvēku savstarpējā komunikācija, ļoti svarīgu lomu ieņem tas psiholoģiskais stāvoklis – tā loma un distance, kas atkarīga no katra cilvēka kultūras un sociālā vides slāņa.
Cilvēka savstarpējā komunikācijā pastāv divi galvenie saskarsmes veidi- verbālā un neverbālā. Parējais cilvēku savstarpējās attiecībās ir atkarīgs vēl no cilvēka rakstura, nacionālā temperementa utml. Cilvēku komunikācija ļoti svarīga ir komunikāciju izprašana, jo viena no lielākajiem pieturas punktiem savstarpējā saskarsmē ir pieņēmtu lietu nezināšana ( nacionālās, reliģiskās utml. Uzvedības , saskarsmes apzināšanās trūkums) Cilvēks savstarpēji komunicējot ievēro arī savu personīgo distanci. Katram cilvēkam ir tiesības uz savu personisko telpu, līdz ar ko ir izpētīts un izstrādāts savstarpējo komunikāciju vispārpieņemtas distances : personiskā, intimā – 0,5 – 1 m, privātā – 1 – 1,5, lietišķā – 2 – 2,5 m; 3, 5 m - publiskā distance
Neverbālā saskarsmē cilvēks izpauž savas emocijas galvenokārt ar žestiem ( kas ir (ne) apzināti), sejas mīmiku un ķermena kustība vai darbība, kas rodas cilvēkam reaģējot uz kādiem apstākļiem, kas ir kā slēpta patiesības izrādīšana ( piemēram, roku slēpšana, vai rokas likšana pie galvas) tāpat ir kad cilvēks sarunajoties ar kādu mēdz kratīt galvu, tāpat kā verbālajā sasakrsmē , arī neverbālajā ir lietas, kas skaitās kā papildus, nelietderigi vārdi, tā ir arī nevajadzīgi žesti, kas cilvēkam ir iestrādājies kā refleks.…