Vai varētu iedomāties vēl smalkāku robežu starp makro un mikro pasaulēm? Grūti noticēt, ka dzīvības, saprāta un
apzinātības savienojums ir tikai sakritība. Iedomāsimies trīs rindas, trīs stabiņus, trīs
dimensijas un divpadsmit škautnes - rubika kubs (kubiks rubiks ?? nezinu, kā pareizāk
pierakstīt) . Kāda ir matemātiskā varbūtība salikt to nejauši? 13,8 miljardi gadu - atpuvenais Visuma vecums. Ja mēs aizsūtītu kādu pagātnē ar sajauktu kubiku rubiku, un ja šis kāds veiktu vienu soli vienu reizi sekundē, veiksmīga risinājuma varbūtība būtu mazāka par 1%. Kubiks rubiks var eksistēt 43 kvantilijonos pozīciju. Lai izmēģinātu katru no tiem neatkārtojoties, būtu nepieciešami 1,4 triljoni gadu, un kādā no momentiem uzdevums tiktu atrisināts. Vai tiešām Visumam pietiktu 13 miljardu gadu, lai nejauši saliktu cilvēku un radītu tam atbilstošu vidi? Padomāsim par cilveka sarežģītību - 103 triljoni šūnas, kas katru milisekundi pārliecinās par organisma sistēmu saskaņotu darbību. Cik laika būtu nepieciešams tik perfekti noslīpētas sistēmas nejaušai radīšanai? Mēs esam daudz sarežģītāki
par kubiku rubiku. Un tomēr mēs eksistējam.…