Cilvēka vientulības traģēdija Šekspīra lugās

“Romeo un Džuljeta” ir luga par diviem mīlniekiem, kuri nespēj iedomāties dzīvi vienam bez otra. Roku rokā ar kaisli un mīlestību, ko visas lugas garumā jaunieši izrāda viens pret otru, ir nenovēršama tā visa pretējā un ne tik pievilcīgā puse- neizdošanās un mūžīga vientulība. Dēkainie mīlnieki ir gatavi darīt jebko- slepus tikties, riskējot ar dzimtu savstarpēju mieru, laulāties, riskējot ar savu vecāku un radinieku labvēlību un atbalstu un pat izaicināt nāvi, riskējot ar savu dzīvību. Tas viss tikai viena iemesla dēļ. Dzīvošana vientulībā, vienam bez otra, viņuprāt ir vēl nežēlīgāks sods par nāvi. Baiļu no vientulības un pārpratumu gūzmas dēļ Romeo rodas jautājums: ”Vai kļuvu traks, Džuljetas vārdu dzirdot, ka viņu precēs cits?” Doma par to, ka dzīve jāpavada bez Džuljetas, Romeo noved līdz pašnāvībai. Tieši tāpat reaģē arī Džuljeta, ieraugot Romeo mirušu. Viņa sevi nodur. Tas viss tikai tāpēc, ka vientulība Džuljetu un Romeo biedēja vairāk par nāvi.…