Protokolā norādīts, ka S.G. 2005.gada 7. septembrī pulksten 20.00 Tukumā, Kurzemes ielā izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantā. Proti, S.G. sabiedriskā vietā huligānisku motīvu vadīts lamājās necenzētiem vārdiem uz ceļu policijas darbiniekiem” Tā kā situācija notika sabiedriskā vietā, un notikumā nolūkojās vairāki cilvēki, tas uzskatāms par huligānismu, jo lamu vārdi ko izmantoja apsūdzētājs likās aizskaroši arī apkārtējiem, lai gan teksts nebija tēmēts uz viņiem. Tātad neatkarīgi no iesaistītajam pusēm, klātesošie (sabiedriskā vietā) vienmēr būs situācijas dalībnieki pret savu gribu. Tāpēc šim jēdzienam “huligānisms” ir atsevišķa nodaļa KL, un tas minēts arī kā sīkais huligānisms Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. Pantā.
Huligānisms mūsdienu izpratnē ir kas tāds kam ir tendence attīstīties un veidot arvien jaunas tā izpausmes veidojumus. Tie nav vairs tikai lamu vārdi, vai cita aizskāršana ar vārdiem, nu tie ir arī žesti, kāda notikuma vai personas atainošana karikatūras veidolā uz mājas sienas, tie var būt arī plakāti protesta akcijas laikā. Principā, ja iztēlei nav robežu , huligānisms var ieņemt jebkuru formu.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka likums seko šai attīstībai, tie nedrīkst palikt nemainīgi vairāku gadu garumā, izmantojot to pašu situācijas regulējumu arī šodien, kas derējusi pirms 10 gadiem, tas attiecas arī uz soda likumiem, lai aktualizētu jaunas darbības izpausmes vaidus kā administratīva vai krimināla rakstura pārkāpumu. Likumiem jāseko līdzi laikam.
…