Karu izjuta ne tikai Cesvainē, bet arī tās apkārtnē. Kad pienāca 1944. gada augusts sākās krievu uzbrukums. Frontes līnija atradās tikai 2 kilometrus no Cesvaines. Dzelzceļa stacijas apkārtne tika mīnēta. Vispirms uzspridzināja staciju, (1) vēlāk uguns gāja pāri arī tuvāk esošajām dzīvojamām ēkām, tika nodedzināts siena šķūnis, pagalmu ābeļdārzos tika raktas tranšejas un māju iedzīvotājiem tika pavēlēts mājas atstāt. Bēgļu gaitās devās Cesvaines iedzīvotāji, tās apkārtnē dzīvojošie frontes ugunis pārcieta māju pagrabos, frontes tuvums Cesvainē un tās apkārtnē bija jūtams nedēļas sešas.
Vēlāk, 1944. gada rudenī un ziemā, atgriežoties mājās, bija zudusi mājās palikusī iedzīve. (1) Saglabājušās bija tikai tās mantas, kas bija prasmīgi noslēptas vai apraktas.
Kara laikā Cesvaines pili aizņēma vācu karaspēka daļas, ierīkojot tur hospitāli, kur atradās daudz ievainoto, jo notika sīvas kaujas. Mirušie tika apglabāti Baznīcas un Ķinderu kapos. Skola tika izvietota pa dažādām privātēkām. Kā jau karalaikā, nekādu ārpusklases pasākumu nebija. Pasākumi tika rīkoti pa kluso, tā kā frontē neklājās labi, publiski sarīkojumi bija aizliegti. Nebija arī veikalu, un nebija arī liekas naudas. (1)
…