Šeit redzamas kopumā izveidoto uzņēmumu skaita izmaiņas. Zaļā krāsā attēlota Lietuva, bet zilā – Ungārija. Ļoti interesants ir Lietuvas kāpums šajā rādītājā, kurš pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir pat ļoti būtiski pieaudzis, tomēr krīzes ietekmē tik pat strauji arī sarucis. Kā redzams, Ungārijā šis rādītājs bijis diezgan svārstīgs un, tāpat kā iepriekšējie rādītāji, samazinājies pēc iestāšanās ES.
Pēc statistikas datiem nav vērojamas būtiskas izmaiņas būvniecības nozarē. Tāpat arī gāzes, elektrības un ūdens patēriņš nav sācis augt straujāk Eiropas Savienības ietekmē, tas ir vienmērīgi pieaudzis tikai tehnoloģiju attīstības dēļ. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, Lietuvai ir pieaudzis viesnīcu un restorānu skaits, kas nozīmē tūrisma attīstīšanos, kamēr Ungārijā šis līmenis nav būtiski mainījies. Abām valstīm strauji pieauguši rādītāji nekustamā īpašuma darījumu nozarē, kas saistīts ar tirgus atvēršanu Eiropai. Ungārijai ir lielas priekšrocības IT un datortehnoloģiju jomā, kuras tiek izmantotas visā Eiropā un padara Ungāriju par vienu no attīstītākajām valstīm Eiropā datortehnoloģiju nozarē.
Varam secināt, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir ļoti pozitīvi ietekmējusi Lietuvas ekonomikas attīstību, lai gan to diezgan pamatīgi ir iedragājusi pēdējā ekonomiskā krīze. Savukārt, Ungārija, nav piedzīvojusi strauju ekonomisko uzplaukumu, kas pēc statistikas datiem norāda uz to, ka nav bijusi arī smaga lejupslīde krīzes ietekmē, tomēr, tā kā nav bijusi izaugsme, tad ekonomiskā krīze ir radījusi lielas problēmas Ungārijas ekonomikai. Valda bažas par to, ka Ungārija varētu nespēt pildīt savas parādsaistības, tomēr tās situācija nav tik nopietna kā Grieķijā, jo Ungārijā līdz šim ir notikusi veiksmīga fiskālā konsolidācija. Turklāt, Ungārija citu valstu starpā ir saņēmusi lielāko daļu rietumvalstu investīciju, kas ir stimulējušas ekonomikas attīstību.
…
