Vēsture ir pieredzējusi vairakus imigrācijas viļņus, un šodien Eiropa ir mājas daudzu kultūru cilvēkiem. Ta ir 21.gs. realitāte: mēs dzīvojam daudzkutltūru sabiedrībā. Mēs sajūtamies atšķirīgi no tiem, kuri ir dzimuši un dzīvo mūsu valstī, bet kuru kultūras un dzīvesveidi atšķiras no mūsu.
Latvija vienmēr ir bijusi un arī ir daudzkultūru sabiedrība. Mūsu valstī dzīvo daudz dažādu tautību pārstāvju. Divas lielākās tautību grupas ir latvieši – 58,5% un krievi – 29%. Citas aktīvākās un lielākās tautību grupas ir baltkrievi – 3,9%, ukraiņi – 2,6%, poļi – 2,5%, lietuvieši – 1,4%, ebreji – o,4%, čigāni – 0,4%, vācieši – o,2%, igauņi – 0,1% un citas tautības – 1% citutautību pārstāvji dzīvo galvenokārt lielākajās Latvijas pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Venspilī. Tieši tāpēc dažādu tautību pārstāvji Latvijā nonāk ikdienas saskarsmē savā starpā. Šie kontakti ietekmē arī īpatnēju Latvijas daudzkultūru sabiedrību.
Vēl viens rādītājs, kas raksturo Latvija kā daudzkultūru sabiedrību, ir Latvijas iedzīvotāju piederība pie dzudzām reliģiskām konfesijām – luterāņi, katoļi, pareizticīgie, vecticībnieki, musulmaņi, budisti, kā arī dažādie jauno reliģisko kustību pārstāvji un draudzes. Mūsu lielais izaicinājums ir atklāt veidu, kā radoši sadzīvot un mijiedarboties ar atšķirību Latvijā. Tas padara dzīvi ne tikai radošu, bet arī sareģītāku. Grāmatas “ Ceļvedis starpkultūru izglītībā” autori un sastādītāji ir aprakstījuši daudzas tēmas, kā piemēram mācīšanos un apmācību, kultūru, starpkultūru, izglītību un izglītības programmu izveidi.
Ir doti vispārīgie padomi aktivitāšu izpildīšanai, proti, palīdzība vadītājam vizuālo materiālu izmantošana, grupu darbs, diskusiju veidi, kā arī rekomendācijas adaptācijai.
…
