Č.Dikenss "Olivers Tvists". Tēzes

1.Sievieti, kura nomirst dzemdībās un kuru neviens nepazīst, piedzimst dēls, kurš jau piedzīvojot pirmās dzīves stundas, cīnās par savu eksistenci, jo ir ļoti vārgs, bet ārsts vienaldzīgi atstāj mazuli kopējai, kurai tagad, diemžēl, otrajā vietā aiz pudeles, piešķirts bērns, kurš, pēc viņas domām, varētu būt gan muižnieks, gan ubaga dēls, tomēr secina, ka ir nonācis savā kārtā, kurā dzīve mazulim būs grūta cīņa.
2.Savā 9 dzimšanas denā no vienas mājas, kurā viņu badināja kā cietumnieku kāda sieviete, kura uzskatīja, ka rūpēšanās par bērniem, saņemot valsts maksāto naudu par tiem, ir gana ienesīgs darbs, puisēnu pārvieto uz citu vietu, kur arī citus zēnus, neskaitot Oliveru, sagaida mokoša dzīve ar burkšķošu vēderu, muļķīgu un cietsirdīgu cilvēku sabiedrībā, kuri pat novēl bērniem ātrāk pamest šo tā jau neilgo dzīvi, kurā tiem nav veicies, paliekot vieniem un neaizsargātiem.
3.Nabaga Oliveru izsola kā nevienam nevajadzīgu antikvariātu, turklāt tam, kurš to paņems, piemaksās, tas tādēļ, ka uz izsalkušā puisēna bija kritusi neveiksmīgā loze un tā dzīve bija iegrozījusies dzīvot namā, kuru pārvalda uzpūtīgi, augstprātīgi cilvēki, kurus vajadzētu pakārt tā pat kā slepkavas un zagļus, jo tie savas varas kāres dēļ nezin kur likties, nolēmuši apcelt un apzagt neizglītotus un jaunus bērnus.…