„Ziloņi un blusas – tā ir savāda metafora, kas nav glaimojoša ne vienai, ne otrai grupai... kāpēc lielām organizācijām, lai ieviestu savai izdzīvošanai būtiskus jauninājumus vai idejas, ir nepieciešamas atsevišķas neparastas personas vai grupas.” (Hendijs 12:2002) Šajā grāmatā autors ar dažādu metaforu un salīdzinājumu palīdzību cenšas parādīt lasītājam atšķirības starp lielo organizāciju un ārpusštata darbinieku, jeb kā viņš pats to sauc – „portfolio” cilvēku, darbības principiem. Tiek aprakstītas pārmaiņas no 1950. gadiem līdz mūsdienām, tās pārdzīvo gan lielie uzņēmumi (tā sauktie ziloņi), gan cilvēki, kas darbojas to labā, bet nav tiem piederīgi (blusas). Autors cenšas pamatot savu izvēli atdalīties no liela uzņēmuma (Shell), kas nodrošina viņu ar stabilu atalgojumu, apmaksātiem komandējuma ceļojumiem, apmācību, dzīvesvietu un citiem „labumiem”, un nodoties privātas karjeras veidošanai. Iespējams, viņš cenšas arī iedrošināt un dot padomus citiem cilvēkiem, kas šobrīd domā spert šāda rakstura soli. Tiek doti padomi, kas ilustrēti ar dažādiem piemēriem no paša autora pieredzes darbojoties lielā uzņēmumā un vēlāk privāti sniedzot konsultācijas un apmācot jaunos vadītājus menedžmenta gudrībās. Kā arī tiek novērtēti dažādu pušu ieguvumi un zaudējumi viena vai otru lēmuma gadījumā.
Grāmatas darbība sākas 1981. gadā, kad Čārlzs Hendijs ir bez darba, turklāt pēc paša vēlēšanās. Viņš ir paredzējis likt lietā savu pieredzi, lai turpmāk nevis darbotos kāda noteikta uzņēmuma rāmjos, bet kļūtu par pašnodrošināto. …