Ērika Ādamsona noveles ir pilnas ar pārspīlētu ironiju un grotesku. Noveles „Dzeltenā roze”, „Sarkanās asaras” un „X un Y” vēsta par cilvēku darbībām, kuras ir šķietami bezjēdzīgas, bet ar mērķi un domu, ka ari ar personāžu problēmām. Noveles spilgti saistās ar noveļu krājuma nosaukumu „Smalkās kaites”, tas nemanāmi raksturo visas ietvertās noveles. Ē. Ādamsona noveles ir spilgti un oriģināli darbi.
Novelē „Dzeltenā roze” vēstīts par kādu ģimeni, kuras galva ir Mārtiņš Kalns. Ģimenē, kurā attiecības jau sen nebija labākajā kārtībā, lielu lomu spēlēja parasts augs – dzeltenā roze. Tā tika lolota kā paša bērni. Mārtiņam dzeltenā roze bija kā iemesls, lai pretotos savai slimībai. „Jā, šī roze gluži trauslā, piemīlīgi maigām ziedlapām, kā gaiša, zelta caurspīdīgs biķeris, ko tēvs tik ilgi, tik rūpīgi kopis, ar tādu līdzdalību sekodams tās attīstībai – jā, šī roze norauta, nomesta zemē un samīdīta.” Kāds bija iznīcinājis dzelteno rozi, un Mārtiņam bija zudis dzīvesprieks, ko nespēja uzturēt pat meita Marta.…