Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca sniedz šādu vārda ‘brīvība’ definīciju:
1.Stāvoklis, kad nav nacionāli politiskas atkarības; stāvoklis, kad nav nacionāli politisku, politisku, ekonomisku u.tml. spaidu un ierobežojumu. Personas brīvība, demokrātiska brīvība. Vārda brīvība – tiesības atklāti paust savus uzskatus. Preses brīvība, sapulces (demonstrāciju) brīvība.
2.Iespēja un tiesības rīkoties brīvi; neatkarība. Brīvība domāt, spriest, lemt. Izvēles, rīcības brīvība.
3.Stāvoklis, kādā atrodas cilvēks, kas var netraucēti pārvietoties.
4.Filozofijā – iespēja realizēt savus centienus un mērķus, pamatojoties uz izzinātiem dabas un sabiedrības attīstības likumiem.
Šī skaidrojuma priekšrocība ir tā, ka tas sniedz priekšstatu par brīvību visplašākajā vārda nozīmē, t.i., ņemot vērā gan fizisko, gan garīgo aspektu. Fiziskā brīvība ir konkrēta, likuma definēta, un nerada tik daudz jautājumu kā cilvēka garīgā brīvība.
Galvenā atšķirība starp brīvības fizisko un garīgo pusi slēpjas, manuprāt, brīvības rašanās avotā. Pēc šī kritērija brīvību var iedalīt ārējā un iekšējā. …
