Visos laikos cilvēks ir mainījies ar precēm un pakalpojumiem, taču, kā maksāšanas līdzeklis izmantoja dažādas preces. Mācoties vēsturi, mēs esam iepazinušies ar to, ka par maksāšanas līdzekli izmantoja gan pašu saražoto produkciju, kura atlika pēc savu vajadzību apmierināšanas. Laika gaitā, mainoties tirdzniecības vietām, laikiem, vajadzībām, ieviesta naudu, tādā izpratnē kā mēs to pazīstam šodien. Lai varētu saprast, kas ir nauda, ar šo jēdzienu jāiepazīstas, sākot ar tās rašanās pirmsākumiem.
Jau kādu laiku ekonomikas pamatus sāk mācīt pirmajā klasē. Bērnus šajā kursā iepazīstina ar to, kas ir nauda, kā to iegūt, kā pareizi izlietot. Māca to, ka naudu vajag taupīt, krāt vērtīgāku lietu iegādei. Cenšas parādīt, cik grūti vecākiem ir naudu nopelnīt. Taču salīdzinājumā ar šo pirmās klases mācību kursu, bērniem māca tikai par mūsu valsts naudu.
Atskatoties pagātnē, redzam, ka ļoti ilgu laiku par maksas līdzekli kalpoja preču maiņa jeb barters. Bet laika gaitā sāka ieviest monētas, kam bija noteikta nominālā vērtība, lai preces būtu mainīt vieglāk. Laikam ejot uz priekšu, nauda ir uzlabota, padarīta vienkāršāk lietojama un cilvēkiem pieejamāka. Mūsdienās pastāv dažādu valstu valūtas. Katra tā atšķiras ar savām īpašībām un vizuālo noformējumu. Daudzu valstu valūtas mēs varam iepazīt vienīgi preses izdevumos, galveno kārt zinām tās valūtas, ar kurām valstīm ir cieši tirdzniecības un tūrisma sakari. Tikai skaidra nauda nav vienīgais naudas veids mūsdienās. Pastāv papīrnauda, kura nevar būt bez savas sīkākās vienības – monētas. Šim naudas veidam vizuālo izskatu nosaka valsts normas. Mazāk pazīstami ir pieprasījuma noguldījumi un ceļojumu čeki.
…
